neoromantiķe
Neoromantiķe (no grieķu valodas neo — 'jauns' un romantika) ir mākslas, literatūras vai kultūras virziens, kas 20.–21. gadsimtā atjauno romantisma idejas, uzsverot:
- emocionālumu, fantāziju, mistiku,
- individuālisma un radošā brīvības kultu,
- dabas un garīguma sakrālo nozīmi,
- pretstatīšanos pārmērīgai racionalitātei un tehnoloģiju dominēšanai.
Piemēri:
1. Literatūrā — Dž. R. R. Tolkīna "Gredzenu pavēlnieks", kur leģendārais pasaules uzbūve, varoņu pašupurēšanās un dabas svētums atspoguļo neoromantiskās vērtības.
2. Kino — Hajao Mijadzaki anime "Ceļojošais pils" (2004), kurā burvības, personīgā pārmaiņu ceļš un dabas harmonija veido romantisku pasaules skatījumu.
3. Mūzikā — grupa Sigur Rós (Islande), kuras atmosfēriskais post-rock izraisa emocionālu un gandrīz mistisku pieredzi, tuvinoties romantisma tradīcijām.
Neoromantiķe bieži parādās kā reakcija uz modernisma saussirdību vai postmodernisma ironiju, meklējot dziļāku jēgu un saikni ar transcendentālo.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.