nekrolatrija
Nekrolatrija (no grieķu: nekros — "miris" + latreja — "pielūgšana") ir mirušu cilvēku vai to pieminekļu pārākuma pakļaušanās, pielūgšana vai kultu veidošana ap viņiem. Tas bieži izpaužas kā pārspīlēta cieņa, idealizēšana vai pat reliģiska apbrīna pret mirušajiem, nereti ignorējot viņu dzīves realitāti vai trūkumus.
Piemēri:
1. Politiskie vai vēsturiski līderi — piemēram, kad pēc nāves tiek radīts kults ap personību (piem., Kims Ir Sens Ziemeļkorejā, Vladimirs Ļeņins PSRS), kurā viņa vārds, tēls un "mantojums" tiek godāts kā nedaudzots, bet kritika apslēpta vai aizliegta.
2. Mākslinieki vai mūziķi — miris slavens cilvēks (piem., Elvis Preslijs, Frīdrihs Nīče) pēc nāves tiek pacelts līdz leģendas statusam, un viņa dzīves vai darbi tiek interpretēti kā gandrīz svēti, nereti zaudējot objektīvu vērtējumu.
3. Reliģiskas figūras — pielūgšana pie svētajiem kapieniem, relikvijām vai mozolejiem, kur mirušā fiziskā paliekas kļūst par godināšanas objektu, reizēm pārspīlētā veidā (piem., viduslaiku svēto kaulu kulti).
Īsumā: Nekrolatrija ir pārspīlēta, nereti dogmatiska cieņa pret mirušajiem, kas var kļūt par sociālu vai ideoloģisku instrumentu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.