neklausība
"Neklausība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē paklausības trūkumu, nepakļaušanos, rīcību pretēji pavēlēm, norādījumiem vai noteikumiem. Var attiekties gan uz bērniem, gan pieaugušajiem, gan pat abstraktām lietām (piemēram, "likuma neklausība").
Piemēri:
1. Bērna rīcība:
Bērna neklausība vecākiem bieži beidzas ar soda noteikšanu.
2. Sabiedriskā kārtība:
Vadītāja neklausība ceļa satiksmes noteikumiem izraisīja negadījumu.
3. Darba vide:
Darbinieka neklausība drošības instrukcijām noveda pie ražošanas traucējumiem.
4. Literārs/metaforisks lietojums:
Upes neklausība – tā pārplūda krastus, nespējot noturēties gultnē.
Sinonīmi: nepaklausība, nepakļaušanās, rīcība pretī gribai.
Antonīmi: paklausība, rāma uzvedība, disciplīna.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.