nejaucība

"Nejaucība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē nejaucību, nesajauktību, skaidrību, atšķirtību vai tīrību (piemēram, domu, jēdzienu, vielu). Izmanto, lai raksturotu kaut ko, kas nav sajaukts, nesabojāts vai nepārklāts ar citiem elementiem.

Piemēri lietojumā:

1. Domu/ideju kontekstā:
"Viņa argumentācijā valdīja pilnīga nejaucība – katrs punkts bija loģiski atdalīts un skaidrs."

2. Ķīmijas/fizikālā kontekstā:
"Lai nodrošinātu vielu nejaucību, eksperimentā izmantoja atsevišķus traukus katram savienojumam."

3. Morālā/ētiskā kontekstā:
"Viņa rīcībā bija ievērojama nejaucība – viņš nekad neapvienoja personīgos intereses ar profesionālajām pienākumiem."

Sinonīmi: tīrība, skaidrība, atšķirtība, nepārklāšanās.
Antonīmi: jaukums, neskaidrība, sajaukums, nesakritība.

Įrašas
Paaiškinimas	"Nejaucība" nozīme: Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē nejaucību, nesajauktību, skaidrību, atšķirtību vai tīrību (piemēram, domu, jēdzienu, vielu). Izmanto, lai raksturotu kaut ko, kas nav sajaukts, nesabojāts vai nepārklāts ar citiem elementiem. Piemēri lietojumā: 1. Domu/ideju kontekstā: "Viņa argumentācijā valdīja pilnīga nejaucība – katrs punkts bija loģiski atdalīts un skaidrs." 2. Ķīmijas/fizikālā kontekstā: "Lai nodrošinātu vielu nejaucību, eksperimentā izmantoja atsevišķus traukus katram savienojumam." 3. Morālā/ētiskā kontekstā: "Viņa rīcībā bija ievērojama nejaucība – viņš nekad neapvienoja personīgos intereses ar profesionālajām pienākumiem." Sinonīmi: tīrība, skaidrība, atšķirtība, nepārklāšanās. Antonīmi: jaukums, neskaidrība, sajaukums, nesakritība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.