narkomāne
Narkomāne (no grieķu: narkē — "miegains, nejutīgs" + mania — "ārprāts, aizraušanās") ir cilvēks, kas cieš no narkomānijas — atkarības no narkotiskām vielām. Šis termins apzīmē personu, kas sistemātiski lieto narkotikas, un kurai ir izveidojusies psihiska un/vai fiziska atkarība, kā arī pastāvīga vēlme vai kompulsīva vajadzība pēc narkotiskās vielas.
Galvenās pazīmes:
- Nepārvarama alkste pēc noteiktas narkotiskās vielas.
- Paaugstināta tolerance (lai sasniegtu to pašu efektu, nepieciešams lielāks devums).
- Atrihtes simptomi, ja vielas lietošana tiek pārtraukta.
- Dzīves centrēšanās ap narkotiku iegūšanu un lietošanu, bieži uz sabiedrisko dzīvi, darbu un veselību neesot vairs spējīgs/vēlēties rūpēties.
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē:
"Pēc vairākiem gadiem kā narkomāne viņš beidzot meklēja palīdzību atkarības ārstēšanas centrā."
"Policija aizturēja narkomāni, kas mēģināja iegādāties narkotikas parkā."
2. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņš kļuva par darba narkomāni — strādāja 16 stundas dienā un nevarēja atpūsties."
(Šeit tas lietots kā metafora, lai apzīmētu kāda cita veida kompulsīvu atkarību.)
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): atkarīgais, narkotiku lietotājs, atkarības cietušais (oficiālāk/žurnālistiskā valodā biežāk lieto "persona ar narkotiku atkarību" vai "narkotiku atkarības cietušais").
Svarīgi: Mūsdienu medicīniskajā un sociālajā kontekstā termins "narkomāne" bieži tiek uzskatīts par stigmatizējošu, tāpēc oficiālajos dokumentos un atbalsta vidēs priekšroka tiek dota neitralākiem apzīmējumiem, kas uzsver slimības, nevis morālo pazemošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.