"Mutesbajārs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēka rakstura īpašību — tieksmi daudz un nevajadzīgi runāt, pļāpāt, izpaust noslēpumus vai izteikties neapdomīgi. Tas bieži vien lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz kāda nepieklājīgu, pārlieku runīgu vai neuzticamu uzvedību.
Īsumā:
Tas ir pļāpa, pļāpīga persona, kas nevar paturēt noslēpumus vai kontrolēt savu valodu.
Piemēri lietojumā:
1. Vienkāršs teikums:
"Nekādā gadījumā neuzticies viņai – viņa ir īsts mutesbajārs un izklāstīs visu ciematā."
2. Raksturojumā:
"Sanāksmē viņš atkal parādīja savu mutesbajāra dabu, iztēlojoties svarīgu un izpludinot nevajadzīgas ziņas."
3. Salīdzinājumā:
"Lai gan viņš ir jauks cilvēks, darbā viņu dēvē par mutesbajāru, jo viņš nevar paturēt ne vienu apspriežamo lietu."
Sinonīmi: pļāpa, pļāpīgais, valodnieks, neslēpējs.
Antonīmi: klusētājs, noslēpumainība, diskrētums.
Vārds cēlies no vācu valodas (Maulheld — "mutenes varonis"), un latviešu valodā tas iegūst vairāk nicinošu/negatīvu nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.