mučele
"Mučele" ir līdzskaņu mīkstināšanas pazīme latviešu valodā, kas parāda, ka līdzskanis pirms tam ir mīksts. To lieto, lai norādītu uz līdzskaņa mīkstumu, ja tam nav atbilstoša mīkstā līdzskana (piemēram, "ķ", "ģ", "ļ" utt.).
Īsumā:
"Mučele" (◌̧) liecina, ka līdzskanis ir mīksts (piemēram, "n" kļūst par "ņ", "l" kļūst par "ļ" izrunā).
Piemēri:
1. kaķis – burts "ķ" jau ir mīksts, tāpēc "mučele" nav redzama (tā ir iekļauta pašā burtā).
2. liepa – šeit "l" ir mīksts, bet tā kā latviešu valodā ir atsevišķs burts "ļ", mīkstinājums tiek rādīts ar burtu, nevis ar "mučeli".
3. piemērs ar "mučeli" (retāk sastopams rakstībā):
Vēsturiski vai dialektos var rasties situācijas, kad mīkstinājums tiek marķēts ar "mučeli", ja nav atbilstoša mīkstā līdzskana. Mūsdienu standartlatviešu valodā "mučele" parasti nav lietota rakstībā, jo mīkstie līdzskaņi tiek apzīmēti ar atsevišķiem burtiem (piemēram, "š", "č", "ž", "ģ", "ķ", "ļ", "ņ", "ŗ").
Svarīgi:
Mūsdienu latviešu valodā "mučele" kā simbols (◌̧) galvenokārt lietota fonētiskajā transkripcijā vai speciālistu darbos, lai precīzi norādītu mīkstumu. Ikdienas rakstībā tās vietā lieto mīkos līdzskaņu burtus.
Ja domājat konkrētu vārdu "mučele" kā lietvārdu (nevis gramatisko terminu):
Tas var nozīmēt "mazs knupis" vai "izciļņš" (no vārda "muča" – knupis, izciļņs), bet tas ir reti lietots.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.