monorims
"Monorims" (angļu: monorhyme) ir dzejas tehnika, kurā visas rindas vai lielākā daļa rindu dzejolī beidzas ar vienu un to pašu atskaņu (vienu atskaņas modeli). Tas rada stingru, hipnotisku vai deklamējošu ritmu.
Piemēri latviešu valodā:
1. Klasisks monorims (Aleksandrs Čaks):
Es redzu jūs, baltās naktis,
Es jūs jūtu, baltās naktis,
Es ar jums runāju, baltās naktis,
Es jūs mīlu, baltās naktis.
(Šeit visas rindas beidzas ar atskaņu -aktis.)
2. Dzejolis ar monorimu (piemērs):
Vējš pūš caur logu atvērtu,
Dziesma skan par laimi zaudētu,
Viss ir kluss, tik sirds vēl pukstētu,
Atmiņās kā sapnī iestigtu.
(Atskaņa -ētu atkārtojas katrā rindā.)
Īss monorims bērnu dzejā:
Lēni, lēni rīta rasas,
Krīt uz zāles zaļas, masas,
Ziediem sniedzot spožas glāsas.
(Atskaņa -asas.)
Monorims bieži sastopams pantos, dzejoļos ar atkārtojošu struktūru, kā arī dažādās tautasdziesmās vai mūsdienu dzejā, lai uzsvērtu emocionālo iespaidu vai ritmisko vienveidību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.