monodrāma
"Monodrāma" ir teātra vai literatūras veids, kurā uz skatuves darbojas tikai viens tēls (aktieris), kas izsaka savas domas, jūtas vai piedzīvoto, bieži vien tiešā saziņā ar skatītāju vai iztēlotiem sarunu biedriem. Tas var būt viensolojums, iekšējā dialoga atklāšana vai stāsts, kurā viens aktieris spēlē vairākus tēlus.
Galvenās iezīmes:
- Viena persona uz skatuves.
- Koncentrējas uz tēla iekšējo pasauli, atmiņām, konfliktiem.
- Bieži lieto monologu, retāk — dialogu ar iedomātu personu vai skatītāju.
Piemēri:
1. "Es, Eņģelis" (I. Ziedonis) — latviešu literatūrā pazīstama monodrāma, kurā tēls atklāj savas dvēseles pārdzīvojumus.
2. "Krāsa no kosmosa" (H. Lāvena) — latviešu autora monodrāma par cilvēka vientulību un eksistenciālām meklējumiem.
3. "Sākums" (D. Ivaškeviča) — padomju laika monodrāma, kurā aktieris atveido vairākus tēlus atmiņu plūsmā.
4. "Mēness bērniem" (S. Beketa) — īsa monodrāma, kurā sieviete stāsta par vientulību un ilūziju zaudēšanu.
Teātrī monodrāma bieži ir psiholoģiski intensīva, prasot aktierim lielu izteiksmību un iespēju pārliecinoši pārvadīt tēla iekšējās kustības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.