Momentānums (latīņu: momentaneus — "momentāls, īslaicīgs") lingvistikā apzīmē darbības veidu (aspektu), kas izsaka ĪSU, MOMENTĀLU, VIENREIZĪGU rīcību, kas notiek vienā brīdī, bez ilguma.
Galvenās pazīmes:
- Darbība notiek un beidzas acumirklī.
- Bieži saistīta ar skaņu vai ātru kustību.
- Latviešu valodā to izsaka ar prefiksiem (pa-, at-, uz- u.c.) vai atsevišķiem verbiem.
Piemēri:
1. Paņemt grāmatu no galda.
→ Viena īsa, beigusies darbība.
2. Atskanēja zvans.
→ Skana notika vienā mirklī.
3. Uzšaut no pistoles.
→ Viena šāviena darbība.
4. Pavērt acis.
→ Īsa, momentāna kustība.
5. Iesist naglu.
→ Viens sitiens, nevis ilgstošs kalšanas process.
Salīdzinājumam:
- Ilgatnības verbs: skatīties (ilgstoša darbība).
- Momentānums: paskatīties (īsa, vienreizēga darbība).
Momentānums bieži tiek lietots, lai uzsvērtu darbības ātrumu vai negaidītību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.