"Mizuložņa" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mīl mizot koku stumbrus vai nodarbojas ar koku mizas lobīšanu.
Tas ir atvasināts no vārdiem "miza" (koka ārējā segā) un "ložņa" (kas norāda uz kāda nodarbi, mīlestību vai tieksmi).
Piemēri lietojumā:
1. Tēvocis Jānis ir īsts mizuložņa – viņš katru vasaru pavada stundām, rūpīgi noņemot veco mizu no ābeles dārza.
2. Mežsargs stāstīja, ka mežā dzīvo mizuložņa, kas vienmēr atstāj aiz sevis notīrītus koku stumbrus.
Piezīme: Šis vārds ir vairāk dialektālā vai folklora rakstura, un ikdienas sarunvalodā tas lietots ļoti reti. Līdzīga nozīme varētu būt vārdam "mizotājs", kas ir saprotamāks un biežāk sastopams.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.