mizgrauzis
"Mizgrauzis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas slinko, izvairās no darba vai mācībām, tēlojas slimu vai citādi meklē iemeslu, lai neko nedarītu. Tas ir sarunvalodas izteiciens, kas bieži lietots ar nelabvēlīgu nokrāsu.
Etymology: Vārds veidots no vārdiem "miza" (koka āda) un "grauzt" — burtiski nozīmētu "mizas graužējs", tas ir, tas, kas tikai "grauž mizu" (t.i., nodarbojas ar niekiem, neveic patiesu darbu).
Piemēri lietojumā:
1. Darba/vidusskolas kontekstā:
"Nākamnedēļ kontroldarbs, bet Pēteris atkal saka, ka slimo — viņš ir īsts mizgrauzis."
(Šeit tas nozīmē, ka Pēteris izvairās no mācībām.)
2. Ikdienas sarunā:
"Mūsu brigādē viens mizgrauzis vienmēr atrod iemeslu, lai nestrādātu, bet algas grib pilnu."
(Norāde uz cilvēku, kas izvairās no darba.)
3. Ar humoristisku nokrāsu:
"Visi strādā dārzā, tikai Jānis kā mizgrauzis sēž verandā un dzer tēju."
(Attēlo slinko uzvedību mazāk nopietnā kontekstā.)
Sinonīmi: sliņķis, slinkis, dīkstāves pīpētājs, bezdelnieks (stiprāks).
Antonīmi: strādnieks, čakls cilvēks, darbantis.
Vārds "mizgrauzis" ir spilgts, attēlojošs un bieži lietots, lai humoristiski vai nelabvēlīgi raksturotu kāda izvairīšanos no pienākumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.