"Mirstamais" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas ir pakļauts nāvei; cilvēks kā ierobežota, gājēja būtne. Tas uzsver cilvēka pārejošo, nevis mūžīgo dabu.
Pamatnozīme:
- Nevīžīgs, ierobežots cilvēks (pretstatā dieviem vai mūžībai).
- Cilvēks, kas noteikti mirs; mirstošais.
Piemēri lietojumā:
1. Filozofiskā/ literārā kontekstā:
- "Mirstamie bieži aizmirst, ka viņu laiks uz zemes ir ierobežots."
- "Pat visvarenākie valdnieki ir tikai mirstamie."
2. Reliģiskā/ mitoloģiskā kontekstā:
- "Saskaņā ar mitiem, dievi dažkārt iemīlējās mirstamajās."
- "Mirstamais nevar izturēt dievišķās gaismas spožumu."
3. Dzejā vai augstākajā stilā:
- "Ak, mirstamais, ko tu meklē bezgalībā?"
- "Mirstamā dvēsele tiecas pēc nemirstības."
Sinonīmi: cilvēks, nāvīgais, gājējs (dzejiski), būtne.
Pretstats: nemirstīgais, dievs, mūžīgais.
Vārds "mirstamais" bieži lietots, lai uzsvērtu cilvēka vājumu, pārejošību vai ierobežotību salīdzinājumā ar augstākām, mūžīgām jēdzienām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.