mironīgs
"Mironīgs" nozīme:
Tas apzīmē kaut ko neticami, pārsteidzoši labu, brīnumainu vai brīnumīgu. Vārds nereti lietots, lai izteiktu apbrīnu, patiesu pārsteigumu vai pat reliģisku brīnumu.
Piemēri:
1. Dabas parādības kontekstā:
"Pēc lietus debesīs parādījās mironīga varavīksne, kas spīdēja kā no pasakas."
2. Sasniegumu vai notikuma aprakstā:
"Viņa mironīgais izdzīvošanas stāsts pēc negadījuma iedvesmoja daudzus."
3. Reliģiskā vai garīgā nozīmē:
"Svētajos tekstos aprakstīti mironīgi brīnumi, kas pierādījuši dievišķo spēku."
Sinonīmi: brīnumains, brīnumīgs, brīnumjauks, apbrīnojams, pārsteidzošs.
Antonīmi: parasts, ikdienišķs, garlaicīgs, neievērojams.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.