mirdzīgs
"Mirdzīgs" nozīme:
Spilgti mirdzošs, spožs, spīdošs (parasti par gaismu, virsmu vai ko vizuāli atspīdīgu). Tas izsaka spilgtu, dzīvīgu un pievilcīgu spīdumu.
Piemēri:
1. Dabas parādības:
"Pēc lietus asfalts bija mirdzīgs un tumšs."
"Nakts debesīs bija mirdzīgas zvaigznes."
2. Apģērbs un rotaslietas:
"Viņa valkāja mirdzīgu vakarkleitu ar daudz kristāliem."
"Zelta pulkstenis bija tik mirdzīgs, ka pievērsa visu uzmanību."
3. Pārnestā nozīmē (par stilu, atmosfēru):
"Viņa uzstāšanās bija mirdzīga un pārliecinoša."
"Ballītē valdīja mirdzīga noskaņa."
Sinonīmi: spīdošs, spožs, spilgts, atspīdīgs.
Antonīmi: blāvs, tumšs, matēts, bezspīdīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.