"Mīnijs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazāko daudzumu vai mēru, kāds vēl ir iespējams vai pieņemams. Tas bieži tiek lietots, lai uzsvērtu kaut ko ļoti niecīgu, nenozīmīgu vai nepietiekamu.
Piemēri lietojumā:
1. Daudzuma norādīšanai:
"Viņš iedeva man tikai mīniju sāls."
(Tik mazu daudzumu, ka tas gandrīz nav jūtams.)
2. Laika norādīšanai:
"Pagaidi mīniju!"
(Ļoti īsu brīdi.)
3. Nepietiekamības izteikšanai:
"Man ir tikai mīnijs enerģijas."
(Pavisam nedaudz, nepietiekami.)
4. Pastiprinājumam (bieži ar noliegumu):
"Viņš par mīniju nepakustējās."
(Nepavisam, ne mazākajā mērā.)
Sinonīmi: nieks, drupatas, tīši, graniņa.
Antonīmi: milzums, kaudze, pārpilnība.
Vārds "mīnijs" ir izcelsmis no latviešu valodas dialektismiem un ikdienas sarunvalodas, kur tas tiek lietots, lai krāsaini un tēlaini apzīmētu niecīgumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.