mikrocefālija
Mikrocefālija ir medicīnisks termins, kas apzīmē galvas apkārtmēra ievērojamu samazinājumu salīdzinājumā ar normas diapazonu attiecīgajam vecumam un dzimumam. Tas parasti rodas smadzeņu nepietiekamas attīstības vai augšanas traucējumu dēļ augšanas procesā (pirms vai pēc dzimšanas).
Galvenās pazīmes:
- Mazāka par normu galva.
- Bieži saistīta ar dažāda smaguma attīstības, intelektuāliem un motorikas traucējumiem.
- Iespējamie cēloņi: ģenētiskas anomālijas, infekcijas grūtniecības laikā (piem., Zika vīruss), alkohola vai toksisku vielu iedarbība, smagas skrimšļu slimības.
Piemēri:
1. Zika vīrusa radīta mikrocefālija — bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā inficējušās ar Zika vīrusu, var piedzimt ar smagu mikrocefāliju, bieži pavadītu ar smadzeņu bojājumiem.
2. Ģenētiskais variants — piemēram, Downa sindromā dažiem bērniem var būt mikrocefālija kā viens no simptomiem.
3. Alkohola ietekme — Fetālā alkohola sindroma gadījumos grūtnieces alkohola lietošana var izraisīt mikrocefāliju un citas smadzeņu attīstības problēmas.
Mikrocefālija var būt izolēta vai daļa no plašākas sindromu kopas, un tās smagums ļoti atšķiras. Diagnozi parasti nosaka pediatrs vai ģenētiķis, veicot mērījumus un izmeklējumus (piem., MRI, ģenētiskie testi).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.