miermīlīgums
"Miermīlīgums" ir salikts latviešu valodas vārds, kas apzīmē mierpilnīgu, mierīgu un laipnu raksturu vai atmosfēru. Tas apvieno jēdzienus "miers" un "mīlīgums", tādējādi izsot ne tikai klusumu, bet arī siltumu, draudzīgumu un sirsnību.
Īsa nozīme:
Mierīga un sirsnīga daba, kas rada harmonisku un patīkamu iespaidu.
Piemēri:
1. Par cilvēku:
Vecmāmiņas miermīlīgums vienmēr mierināja bērnus – viņas klātbūtne bija kā silts pārklājs.
Viņš runāja ar tādu miermīlīgumu, ka pat strīdīgākās diskusijas norimst.
2. Par vietu/vidi:
Meža klusums un ezerā atspīdējošā saula radīja neaprakstāmu miermīlīgumu.
Šīs mazās kafejnīcas miermīlīgums piesaista cilvēkus, kas vēlas atpūsties no pilsētas trokšņa.
3. Par mākslu vai izteiksmi:
Zīmējumā dominēja maigas krāsas, kas veidoja miermīlīguma sajūtu.
Viņas mūzikā varēja sadzirdēt dzidru miermīlīgumu, kas atgādināja rīta rasu.
Sinonīmi: mierīgums, sirsnība, harmoniskums, klusums ar siltumu.
Pretstatā: nemiers, ass tonis, naidīgums, saspringtība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.