miermīlība
"Miermīlība" nozīme:
Tas ir saliktenis no vārdiem "miers" un "mīlība", kas apzīmē mierīgu, maigu un sirsnīgu pieeju, rūpes vai uzvedību. Tas bieži izsaka mieru, kas nāk no iekšējas labvēlības un maiguma, nevis vienkāršu klusumu vai neitrālitāti.
Piemēri lietošanai:
1. Interpersonālās attiecībās:
"Viņa miermīlība vienmēr nomierina bērnu – vienkārši ar maigu pieskārienu un mierīgu balsi."
2. Dabas vai atmosfēras aprakstā:
"Rīta saullēkts pār klajumu izplatīja savdabīgu miermīlību, it kā visa daba elpoja vienoti un mierīgi."
3. Iekšējā stāvokļa raksturošanai:
"Pēc garas meditācijas viņš jutās pārņemts ar dziļu miermīlību, it kā visa pasaule būtu saskaņā ar viņa sirdi."
Sinonīmi: mierīgums, maiga sirsnība, sirsnīgs miers, harmoniska labvēlība.
Konteksts: Vārds biežāk lietots dzejā, garīgā vai emocionāli bagātīgā aprakstā, nevis ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.