miermīle
"Miermīle" ir saliktenis no vārdiem "miers" un "mīle", kas latviešu valodā apzīmē personu, kas mīl mieru un cenšas to saglabāt — miera cienītāju, miera atbalstītāju vai miera mīlinieku. Tas var būt gan konkrēts cilvēks, gan arī simbolisks apzīmējums miera idejai.
Piemēri lietojumam:
1. Konkrēta persona:
"Viņš vienmēr izvairījās no strīdiem — bija patiess miermīle."
(Šeit tas raksturo cilvēku, kurš dod priekšroku harmonijai.)
2. Abstrakta nozīme (miera simbols):
"Šī organizācija ir kā miermīle, kas vieno dažādas kultūras."
(Var attiekties uz grupu vai ideju, kas veicina mieru.)
3. Mīlestība pret mieru (tēlaini):
"Viņas dzeja ir elpojusi ar miermīli."
(Var izmantot radošā kontekstā, lai apzīmētu miera centrālumu.)
Vēsturisks konteksts:
Vārds "miermīle" ir reti lietots mūsdienu sarunvalodā, bet tas parādās latviešu literatūrā un dzejā kā poētisks izteiciens, kas uzsver miera un mīlestības sintēzi. Dažreiz tas tiek lietots arī kā uzvārds vai personvārds (piemēram, sieviešu vārds "Miermīle").
Ja vēlaties, varam apskatīt arī citus līdzīgus saliktņus (piemēram, "labmīle", "dzīvesmīle") vai vārda lietojumu literatūrā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.