mezoreljefs
"Mezoreljefs" ir mākslas un arhitektūras termins, kas apzīmē vidēja augstuma reljefu (no grieķu: mesos — 'vidējs' un franču: relief — 'izvirzījums').
Īss skaidrojums:
Tas ir izcilnis vai gravējums uz virsmas, kurā figūras vai formas ir izvirzītas no fona par aptuveni pusi no to dabiskā apjoma (parasti līdz pusei no faktiskās biezuma). Atšķiras no augstā reljefa (pilns apjoms) un zemā reljefa (sekls izvirzījums).
Piemēri:
1. Senās Persepoles reljefi (Irāna) — daudzi karu un ceremoniju attēlojumi uz kāpnēm un sienām ir izpildīti mezoreljefā.
2. Borobudūras tempļa reljefi (Indonēzija) — budistu stāsti izkalti akmens panelos ar vidēju izvirzījumu.
3. Renasanses kapu pieminekļi — bieži vien ietver portretus vai alegoriskas figūras mezoreljefa formā.
4. Padomju laika memoriālie kompleksi — piemēram, Brāļu kapi vai citos pieminekļos var sastapt mezoreljefa elementus.
Lietojums:
Bieži izmantots arhitektūrā (fasāžu dekorēšanai), pieminekļos, numismātikā (monētu dizains) un dekoratīvajā mākslā, jo nodrošina labu spēlējumu ar gaismu un ēnu, saglabājot detaļas, bet nepārāk izvirzoties no virsmas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.