mežmaliete
"Mežmaliete" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mežā dzīvojošu sievieti vai meža iemītnieci. Tas var būt lietots gan burtiskā nozīmē (piemēram, mežā dzīvojoša persona), gan arī metaforiski vai folklorā kā meža garīga būtne vai meža deja.
Īsa nozīme:
Mežā dzīvojoša sieviete; meža iemītniece.
Piemēri lietojumā:
1. Burtiskā nozīme:
Vecā mežmaliete dzīvoja guļbūvē dziļajos mežos un pārdzīvoja, medījot un vācot ogas.
2. Metaforisks/folkloras konteksts:
Pasakās mežmaliete bieži vien ir gudra burve, kas palīdz vai brīdina ceļiniekus.
3. Dzejā/mākslā:
Mežmalietes tēls mākslinieka gleznā simbolizēja cilvēka vienotību ar dabu.
Vārds radies no vārdiem "mežs" un "maliete" (no "male" — vieta, apmale, malinieks). Tas lietots arī kā uzvārds vai literārs epitets.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.