"Mežazoss" latviešu valodā ir mežā dzīvojoša kaza, kas pieder pie stirnu dzimtas. Tas ir retāks sinonims vārdam mežacūka, bet tiešā nozīme attiecas uz meža kazu.
Īss skaidrojums:
Tas apzīm mežā dzīvojošu kazveidīgu dzīvnieku, bieži vien lietojams par mežacūku (mugurkaula dzīvnieks no cūku dzimtas), taču burtiskā nozīmē tas nozīmē "meža kaza".
Piemēri lietojumā:
1. Burtiskā nozīmē (reti lietots):
Alpu reģionos mežazoss ir aizsargājama suga.
(Šeit tas varētu apzīmēt mežā dzīvojošu kazu, piemēram, kalnu kazu.)
2. Kā sinonims "mežacūkai" (biežāk folklorā/vietvārdos):
Leģenda vēsta, ka mežazoss ar lieliem ilkņiem sargā meža noslēpumus.
Ciema tuvumā ir Mežazoja purvs — senāk tur esot redzēti meža zvēri.
Svarīgi:
Mūsdienu latviešu valodā visbiežāk lietotais vārds ir "mežacūka". "Mežazoss" ir arhaisks vai dialektisks vārds, ko var sastapt folklorā, nostāstos vai vietvārdos. Ja runājam par parasto meža dzīvnieku ar ilkņiem, pareizāk būtu lietot "mežacūka".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.