"Mežavīrs" ir latviešu tautas ticējumos un folklorā sastopams meža garastāvoklis vai būtne, kas personificē meža noslēpumainību un varu. Tas nereti tiek attēlots kā liels, spēcīgs vīrietis ar garu bārdu, kas valda pār mežu un tā iemītniekiem, aizsargājot to no cilvēku izpostīšanas vai sodot pārkāpējus.
Galvenās iezīmes:
- Meža sargs un valdnieks.
- Parādās kā cilvēks, bet ar pārdabisku spēku.
- Var būt gan draudzīgs (palīdz apmaldījušies), gan draudīgs (sodīt kokcirtējus).
Piemēri lietojumā:
1. Folklorā:
"Mežavīrs aizveda apmaldījušos bērnu atpakaļ uz mājām, bet kokcirtējiem aizliedza kalt mežu."
2. Mūsdienu lietojumā (alegoriski):
"Vecais mežzinis kā īsts mežavīrs zina katru taku un aizsargā šo mežu jau piecdesmit gadus."
3. Ticējumos:
"Ja mežā kļūsti pazudis, mežavīrs var parādīties un izvest tevi uz ceļu, bet tikai tad, ja tu cieni dabu."
Vārds lietots arī daiļliteratūrā un dzejā kā meža personifikācija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.