metēja
Metējs (metēja — sieviešu dzimtē) nozīme:
Galvenā nozīme:
Cilvēks, kas nodarbojas ar graudu vai citu kultūraugu pļaušanu ar sirpi vai ar citiem pļaušanas rīkiem.
Papildu/lietojums:
1. Vēsturiski — lauksaimnieks, kas pļauj labību (bieži algāts strādnieks).
2. Pārnestā nozīmē — tas, kas "pļauj" (nogalina) daudzus cilvēkus (piem., "Nāves metējs").
3. Dzejā/mitoloģijā — bieži simbolizē nāvi vai gadalaiku (rudens) pļaušanu.
Piemēri teikumos:
1. Burtiskā nozīme:
"Metēja ar sirpi rokā agri no rīta devās uz rudzu lauku."
2. Vēsturisks/lauku konteksts:
"Vasaras beigās ciemā ieradās metējas no citiem pagastiem, lai palīdzētu ražas novākšanā."
3. Pārnestā nozīme (dzejā):
"Karš kā nežēlīgs metējs bija nopļāvis daudzas jaunas dzīvības."
Sinonīmi: pļāvējs, pļāvēja (jaunāks lietojums), ražas novācējs.
Piezīme: Mūsdienās vārds vairāk lietots literāros, vēsturiskos kontekstos vai metaforiski, jo lauku darbi mehānizēti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.