merkantilists
Merkantilisms ir ekonomiskā doktrīna, kas dominēja Eiropā no 16. līdz 18. gadsimtam. Tās galvenās iezīmes:
1. Pamatprincips: Valsts bagātība izpaužas tās zelta un sudraba krājumos.
2. Mērķis: Maksimāli palielināt eksportu un samazināt importu, lai nodrošinātu ieplūdušu naudas (precīzu metālu) pārpalikumu.
3. Līdzekļi:
- Aizsargtarifi importētām precēm.
- Koloniju izmantošana izejvielu iegūšanai un kā tirgus savām precēm.
- Valsts regulējums un atbalsts iekšējai rūpniecībai.
Piemēri:
1. Anglijas Navigācijas akti (17. gs.) – likumi, kas piešķīra angļu kuģīm ekskluzīvas tiesības pārvadāt preces uz Angliju, lai ierobežotu konkurenci.
2. Francija Luija XIV laikā – ministrs Žans Batists Kolbērs veicināja manufaktūru attīstību, subsīdijas eksportam un aizsargājošus tarifus, lai veicinātu Francijas ekonomisko spēku.
Merkantilisms veicināja nacionālās valsts un koloniālās impērijas nostiprināšanos, bet arī radīja konfliktus starp valstīm un ierobežoja starptautisko tirdzniecību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.