mendelisms
"Mendelisms" ir termins, kas apzīmē Mendela iedzimtības likumus — pamatprincipus, ko 19. gadsimta augustīņu mūks un dabaszinātnieks Gregorijs Mendels atklāja, pētot zirņu augu pazīmju iedzimšanu. Šie likumi ir klasiskās ģenētikas pamats.
Galvenie principi (īsumā):
1. Dominances likums: Ja organismam ir divi dažādi alēļu varianti (piemēram, viens dominējošs, otrs recesīvs), izpaudīsies tikai dominējošā alēle.
2. Atdalīšanās likums: Dzimumšūnu (gametu) veidošanās laikā alēļu pāri "atdalās" — katra dzimumšūna saņem tikai vienu alēli no katra pāra.
3. Neatkarīgās kombinācijas likums: Dažādu pazīmju alēles tiek pārmantotas neatkarīgi viena no otras (attiecas tikai uz alēlēm, kas atrodas dažādos hromosomu pāros).
Piemēri:
1. Zirņu krāsa (Mendela eksperiments):
- Krustojums: Tīršķirnes dzeltenie zirņi (dominējošā alēle, YY) × zaļie zirņi (recesīvā alēle, yy).
- Pirmā paaudze (F1): Visi hibrīdi ir dzelteni (Yy), jo dominē dzeltenā krāsa.
- Otrā paaudze (F2): Krustojot F1 hibrīdus (Yy × Yy), iegūst attiecību 3 dzeltenie : 1 zaļais, atklājot recesīvās alēles atgriešanos.
2. Cilvēka pazīmes (vienkāršots piemērs):
- Ausu piereklīšu forma: Brīvās piereklītes (dominējošā alēle, E) pārspēj pielīpušās (recesīvā alēle, e).
- Vecāki: Ee (brīvas piereklītes) × Ee.
- Bērni: Var būt EE, Ee (abi ar brīvām piereklītēm) vai ee (ar pielīpušām).
Svarīgi: Mendela likumi attiecas uz vienkāršām monogēnām pazīmēm (atkarībām no viena gēna), neņemot vērā sarežģītākus mehānismus (neiedzimšanu, daudzu gēnu ietekmi u.c.). Tie palīdz saprast, kā pazīmes tiek nodotas no vecākiem uz pēcnācējiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.