materiālzinātne
Materiālzinātne ir zinātnes nozare, kas pēta materiālu sastāvu, struktūru, īpašības un to attiecības, kā arī izstrādā jaunus materiālus vai uzlabo esošos konkrētiem pielietojumiem.
Galvenie uzdevumi:
- Izprast, kā materiāla iekšējā struktūra (piemēram, kristāliskā uzbūve) ietekmē tā mehāniskās, termiskās, elektriskās vai ķīmiskās īpašības.
- Projektēt materiālus ar vēlamām īpašībām (piemēram, vieglus, izturīgus, videi draudzīgus).
Piemēri:
1. Kompozītmateriāli – piemēram, oglekļa šķiedra pastiprināti polimēri, ko izmanto modernās lidmašīnās, lai samazinātu svaru, saglabājot izturību.
2. Viedie materiāli – piemēram, sakārtas formas atmiņas sakausējumi (piemēram, nitinols), kas pēc deformācijas atgriežas sākotnējā formā, izmantojami medicīnā (stenti) vai robotikā.
3. Nanonateriāli – piemēram, grafēna slāņi, kas ir ārkārtīgi plāni, bet ļoti izturīgi un labi vada elektrību, potenciāli pielietojami elektronikā vai akumulatoros.
Materiālzinātne ir starpdisciplināra, balstās uz fiziku, ķīmiju un inženierzinātnēm, un tās attīstība ir būtisks jauninājumu avots tehnoloģijās, enerģētikā, medicīnā un citās jomās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.