marabuts

"Marabuts" ir daudzskaitļa forma no "marabuts" (arī "marabūts") — tas apzīmē:

1. Musulmaņu askētu vai svētnieku (īpaši Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā), kas bieži tiek uzskatīts par brīnumdaru darītāju, garīgu vadoni vai reliģisku skolotāju.
2. Mūku vai reliģiska novatora kaps vai svētnīca (bieži ar kupolu), kas kļuvusi par svētceļojumu vietu.

Piemēri lietojumā:

1. Ceļojot pa Maroku, viņi apmeklēja vairākus senus marabutus, kas slaveni kā svētās vietas.
2. Reģionā marabuti joprojām tiek cienīti kā garīgie vadoni un sabiedrības konsultanti.
3. Kalna galotnē redzēja balto marabuta kūpoli, kas iezīmēja svētā apbedījumu vietu.

Etimoloģija:
Vārds cēlies no arābu مُرَابِط (murābiṭ) — "cilvēks, kas atrodas ribātā" (robežnocietinājums/klosteris), saistībā ar reliģisku un militāru kustību Almoravīdu laikā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Marabuts" ir daudzskaitļa forma no "marabuts" (arī "marabūts") — tas apzīmē: 1. Musulmaņu askētu vai svētnieku (īpaši Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā), kas bieži tiek uzskatīts par brīnumdaru darītāju, garīgu vadoni vai reliģisku skolotāju. 2. Mūku vai reliģiska novatora kaps vai svētnīca (bieži ar kupolu), kas kļuvusi par svētceļojumu vietu. Piemēri lietojumā: 1. Ceļojot pa Maroku, viņi apmeklēja vairākus senus marabutus, kas slaveni kā svētās vietas. 2. Reģionā marabuti joprojām tiek cienīti kā garīgie vadoni un sabiedrības konsultanti. 3. Kalna galotnē redzēja balto marabuta kūpoli, kas iezīmēja svētā apbedījumu vietu. Etimoloģija: Vārds cēlies no arābu مُرَابِط (murābiṭ) — "cilvēks, kas atrodas ribātā" (robežnocietinājums/klosteris), saistībā ar reliģisku un militāru kustību Almoravīdu laikā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.