marabu
"Marabu" nozīme:
Tas ir liels, mākoņveidīgs, tropu un subtropu reģionos dzīvojošs stārķveidīgs putns (ģints Leptoptilos), pazīstams ar kailu galvu un kaklu, kā arī barības meklēšanu atkritumos un maitās. Tas ir lēns, bet izturīgs lidotājs.
Piemēri lietojumam:
1. Dabas aprakstā:
"Āfrikas savannā redzēju vairākus marabu, kas barojās pie upes krasta."
2. Salīdzinājumā (metaforiski):
"Viņš stāvēja kā marabu – augsts, kails galvā un vērojošs visu ar vēsu, neitrālu skatienu."
3. Kontekstā ar ekoloģisko lomu:
"Marabu kā maitu ēdāji ir svarīgi ekosistēmā, jo tie attīra vidi no bojātu dzīvnieku atliekām."
Papildus informācija:
Vārds "marabu" cēlies no arābu valodas (murābit – "klosterdzīvotājs"), iespējams, sakarā ar putna klusā, nopietnā izskata dēļ. Dažreiz tas tiek saukts arī par "nāves stārķi" vai "atkritumu stārķi".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.