mākslotums
"Mākslotums" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē mākslīgi radītu, neīstu priekšmetu, parādību vai īpašību; kaut ko, kas nav dabisks, bet veidots ar nodomu (bieži vien ar negatīvu nokrāsu — piem., viltus, simulēts). Vārds cēlies no īpašības vārda "mākslots" (mākslīgs, neīsts).
Piemēri lietojumā:
1. Vispārīgi par neīstumu:
Viņa smaids bija tīrs mākslotums — aiz tā slēpās sāpes un vientulība.
(Šeit "mākslotums" nozīmē simulētu, nepatiesu izturēšanos.)
2. Mākslīgai videi/objektam:
Dzīvnieku dārzā kalnu ainava bija prasmīgs mākslotums, lai radītu dabiskuma ilūziju.
(Rādīta mākslīgi veidota vide.)
3. Filozofiskā/etikā kontekstā:
Daži kritiķi mūsdienu sabiedrību uzskata par mākslotumu, kurā autentiskas vērtības aizvieto ar virspusēju tēlu.
(Lietots kā metafora par mākslīgu, neīstu sistēmu.)
Sinonīmi: mākslīgums, neīstums, viltus, simulācija, imitācija.
Pretstatā: dabiskums, autentiskums, patiesums.
Vārds "mākslotums" literārajā valodā lietots biežāk nekā ikdienas sarunvalodā, kur vietām var dzirdēt vienkāršāku "mākslīgums" vai "neīstums".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.