makiavellisms
"Makiavellisms" (angļu: Machiavellianism) ir termins, kas apzīmē manipulāciju, viltību un amoralitāti politikā vai personiskajās attiecībās, lai sasniegtu savus mērķus. Tas cēlies no itāļu politiķa un filozofa Nikolo Makiavelļi (1469–1527) vārda, īpaši no viņa slavenā darba "Valdnieks" (Il Principe), kurā apspriesta vara saglabāšana un valdīšana reālistiskā, neromantiski ideāla veidā.
Galvenās iezīmes:
1. Mērķis attaisno līdzekļus — svarīgi ir rezultāts, nevis morāle.
2. Cilvēku uzskatīšana par maināmiem — cilvēki ir instrumenti vai šķēršļi.
3. Viltība un manipulācija — atklāta spēka vietā biežāk izmanto viltību.
4. Emocionālā atturība — lēmumi balstīti uz aprēķinu, nevis jūtām.
Piemēri:
1. Politikā:
Valdnieks, kurš lauž solījumus vai slepeni veido alianses ar ienaidniekiem, lai saglabātu varu, piemēram, izmantojot propagandu, lai diskreditētu oponentus, vai organizējot "teātra" krīzes, lai nostiprinātu savu atbalstu.
2. Personiskajās attiecībās:
Persona darbā, kas manipulē ar kolēģiem, izplatot baumas vai pārņemot citu nopelnus, lai iegūtu paaugstinājumu.
3. Vēsturisks piemērs:
Cesare Borgija (Makiavelļa iedvesmas avots "Valdniekā") — viņš likvidēja ienaidniekus, pārkāpa līgumus un izmantoja nodevību, lai konsolidētu varu Itālijā.
Svarīgi: Makiavellisms bieži tiek saprasts kā amorāla vara, bet daudzi pētnieki uzsver, ka Makiavelļis patiesībā aprakstīja politisko realitāti, nevis slavēja ļaunumu. Tomēr mūsdienās termins galvenokārt attiecas uz egoistisku, manipulējošu uzvedību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.