majuskulis

"Majuskulis" ir tipogrāfijas un rakstības termins, kas apzīmē lielo burtu (piemēram, A, B, C). Tas ir pretstats "minuskulim" (mazajam burtam – a, b, c).

Piemēri lietojumā:
1. Tekstā: Virsraksti parasti sākas ar majuskuliem – "Ievads", "Rakstības pamati".
2. Gramatikā: Teikuma sākumā – "Saule spīd."
3. Īpašvārdi: Personu, vietu nosaukumi – "Jānis", "Rīga", "Baltica".
4. Akronīmi: "UNESCO", "NATO" – visi burti majuskuli.

Vēsturiski: Termins cēlies no latīņu "majusculus" ("nedaudz lielāks"), un senajos manuskriptos majuskuliem (piemēram, romiešu kapitaliem) bija nozīmīga loma.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'majuskulis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Majuskulis" ir tipogrāfijas un rakstības termins, kas apzīmē lielo burtu (piemēram, A, B, C). Tas ir pretstats "minuskulim" (mazajam burtam – a, b, c). Piemēri lietojumā: 1. Tekstā: Virsraksti parasti sākas ar majuskuliem – "Ievads", "Rakstības pamati". 2. Gramatikā: Teikuma sākumā – "Saule spīd." 3. Īpašvārdi: Personu, vietu nosaukumi – "Jānis", "Rīga", "Baltica". 4. Akronīmi: "UNESCO", "NATO" – visi burti majuskuli. Vēsturiski: Termins cēlies no latīņu "majusculus" ("nedaudz lielāks"), un senajos manuskriptos majuskuliem (piemēram, romiešu kapitaliem) bija nozīmīga loma.