majorāts
"Majorāts" ir termins, kas apzīmē mantojuma tiesību sistēmu, kurā visa mantojamā īpašuma (parasti zemes) pārvaldīšana un galvenā daļa pārmantojas tikai vecākajam dēlam (vai retāk citam vecākajam tuvākajam radiniekam), nevis tiek sadalīta starp visiem bērniem. Šī sistēma vēsturiski izplatīta Eiropas aristokrātijā, lai saglabātu ģimenes īpašumu nesaradalītu un nodrošinātu turpmāku ietekmi un varu.
Galvenās iezīmes:
- Mantojums pāriet tikai vienam personam (parasti pirmdzimtajam dēlam).
- Mērķis — novērst zemes sadrumstalotību un saglabāt ģimenes statusu.
- Bieži saistīts ar muižu, tituliem vai lielu nekustamo īpašumu.
Piemēri:
1. Vēsturiski: Lielbritānijas muižniecībā dukāta vai grāfa tituls kopā ar zemēm pārmantojās tikai vecākajam dēlam. Jaunākie dēli meklēja karjeru armijā, baznīcā vai diplomātijā.
2. Literatūrā: Džeina Austinas romānā "Lepnums un aizspriedumi" mantojuma noteikumi (entails) lika ģimenes īpašums pāriet tālākam radiniekam (kungam Kolinsam), nevis piecām meitām, jo nebija dēlu.
3. Mūsdienās: Dažās monarhijās (piemēram, Lielbritānijā) karaliskās titulu mantošana bieži vēl balstās uz pirmdzimtības principu, lai gan lielākā daļa Eiropas valstu šo sistēmu ir atcēlušas.
Saistītie termini: Pirmdzimtības tiesības, majorāta mantojums, entails (tiesības).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.