luterticīgais
"Luterticīgais" ir vārds, kas apzīmē luterticības piekritēju — personu, kas pieder luterāņu konfesijai, kas radusies no Mārtiņa Lutera reformācijas 16. gadsimtā.
Galvenās iezīmes:
- Ticība balstās uz tikai Rakstu (sola Scriptura) un tikai ticību (sola fide).
- Uzsvars uz Dieva žēlastību un glābšanu caur ticību Jēzum Kristum.
- Vienkāršotas dievkalpojumu formas, nozīme dota sludināšanai un garīgajam dziedāšanai.
Piemēri lietojumam:
1. "Latvijā lielākā daļa luterticīgo pieder Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai."
2. "Luterticīgie kopā ar katoļiem un pareizticīgajiem ir viena no vēsturiskajām kristiešu konfesijām Baltijā."
3. "Mārtiņš Lutera raksti joprojām ir svarīgi garīgi teksti luterticīgajiem visā pasaulē."
Vēsturiskais konteksts:
Vārds cēlies no reformatora Mārtiņa Lutera vārda (1483–1546), kura 95 tēzes 1517. gadā uzsāka protestantu reformāciju Eiropā. Latvijā luterticība ienāca 16. gadsimtā, kļūstot par dominējošo konfesiju līdz 20. gadsimtam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.