luminiscence
Luminiscence (latīņu: lumen — "gaisma") ir fizikāls process, kurā viela izstaro gaismu, nesasildot to līdz augstai temperatūrai (atšķirībā no kvēlošanas, piemēram, kvēlspuldzes). Tas notiek, absorbējot enerģiju un pēc tam to atbrīvojot gaismas veidā.
Galvenie veidi:
1. Fluorescence — gaismas izstarošana uzreiz pēc enerģijas absorbēšanas (pārstāj, kad apgaismošana beidzas).
Piemērs: bankas kartes drošības elementi, kas spīd UV gaismā; daži veļas mazgāšanas pulveri.
2. Fosforescence — gaismas izstarošana ilgāku laiku pēc enerģijas absorbēšanas.
Piemērs: spīdēšanas tumšā gaismā (pēc tam, kad gaisma ir izslēgta); daži jūras organismi.
Citi piemēri:
Bioluminiscence — gaismas radīšana ar dzīviem organismiem (pārslas, sarkanie ugunskuri).
Ķīmiskā luminiscence — gaisma, kas rodas ķīmiskās reakcijas laikā (spīdēšanas nūjas).
Elektroluminiscence — gaisma no elektriskās strāvas iedarbības (LED gaismas).
Īsumā: luminiscence ir "aukstā gaisma", kas rodas, pārveidojot cita veida enerģiju (UV, ķīmisko, elektrisko) gaismā, neuzsildot vielu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.