"Luba" latviešu valodā ir atļauja, piekrišana vai tiesības kaut ko darīt.
Galvenās nozīmes:
1. Atļauja (oficiāla vai personiska)
Piemērs: "Vecāki deva lubu aizbraukt uz nometni."
2. Dokuments, kas apliecina atļauju
Piemērs: "Vajag iegūt būvniecības lubu pirms mājas celtniecības."
3. Iespēja (retāk lietots)
Piemērs: "Dzīve deva lubu izmainīt visu."
Tipiski izteicieni:
- "Lūgt / dot / saņemt lubu"
- "Būt ar lubu" (būt atļauts)
- "Bez lubas" (bez atļaujas)
Vārda forma:
Vienskaitlī: luba
Daudzskaitlī: lubas (piemēram: "oficiālās lubas")
Etimoloģija:
Cēlies no baltu-slāvu saknes, kas saistīta ar vārdiem "lūgt" un "solīt".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.