lopmuižiņa
"Lopmuižiņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazu, vienkāršu, bieži vien nolaistu vai noplicinātu māju vai īpašumu, īpaši lauku apvidū. Tas nereti nes negatīvu vai nicinošu nokrāsu, norādot uz ēkas nabadzīgo, novecojušo vai neērto stāvokli.
Piemēri lietojumā:
1. Aprakstot māju:
"Viņi dzīvoja kādā vecā lopmuižiņā meža malā, kur logi bija izdauzīti un jumts noplucis."
2. Salīdzinājumā:
"Pēc spožās Rīgas dzīves šī lauku māja man šķita kā īsta lopmuižiņa."
3. Metaforiski (sarunvalodā):
"Vai tu tiešām dzīvo šajā lopmuižiņā? Šeit viss ir pelēks un drūp!"
Sinonīmi:
- Būda
- Būdiņa
- Nabadzīga māja
- Nolūzis īpašums (sarunvalodā)
Piezīme: Vārds var būt arī maigs, humora pieskaņā, bet visbiežāk tas izsaka nicinājumu vai žēlumu par objekta stāvokli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.