lodējamība
"Lodējamība" nozīmē materiāla spēju viegli un kvalitatīvi pielodēties (piestiprināties ar lodēšanu). Tas raksturo, cik labi virsma pieņem lodēšanas metālu (piemēram, alvu), veidojot izturīgu un elektriski vadošu savienojumu.
Galvenās pazīmes:
- Augsta lodējamība = virsma tīra, bez oksīdu vai netīrumu, kas nodrošina labu saķeri.
- Zema lodējamība = virsma nepieņem lodēšanas metālu, savienojums ir vājš vai nepastāvīgs.
Piemēri:
1. Elektronikā:
Vara pavedieniem uz shēmplates parasti ir augsta lodējamība, ja tie ir tīri un bez oksīdiem. Ja vara virsma ir oksidējusies, lodējamība samazinās.
2. Metālu apstrādē:
Nerūsējošā tērauda lodējamība ir zema, jo uz virsmas veidojas pasīvā kārta, kas traucē saķerei. Pirms lodēšanas to ķīmiski jāattīra.
3. Mājas lietošanā:
Ja mēģina pielodēt vadu ar vecu skāru slāni, lodējamība būs slikta. Pirms darba vadu virsmu tīra ar smilšpapīru vai plūskas skābi, lai uzlabotu saķeri.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.