"Lociņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs, kompakts vai īss pārvietošanās reiss, bieži vien saistīts ar nelielu attālumu vai īslaicīgu braucienu. Tas var attiekties uz pastaigām, ekskursijām, braucieniem ar transportu vai pat simboliskiem "ceļojumiem" (piemēram, domu vai tēmas pārmaiņās).
Piemēri lietojumam:
1. Fizisks brauciens:
"Vakar veicām īsu lociņu līdz jūrai, lai noskatītos saulrietu."
"Pēc darba izbraucām uz mežu mazam lociņam ar velosipēdiem."
2. Ekskursija/viesojums:
"Skolas bērniem organizēja lociņu uz vietējo muzeju."
"Viesojos pie radiem uz kafijas lociņu."
3. Pārmaiņas/attīstība (pārnestā nozīmē):
"Grāmatā varam sekot galvenā varoņa lociņam no naivuma pie gudrības."
"Saruna veica lociņu no politikas uz mākslas tematiem."
Sinonīmi: izbraukums, iziešana, ekskursija, mazs ceļš.
Piezīme: Vārds bieži lietots ar mīļuma/niecīguma nokrāsu (diminutīvs no "loks" vai "ceļš").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.