lociņi
"Lociņi" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē:
Nozīme:
Nelieli, viegli pārvietojami priekšmeti, mazas lietas, kas parasti nav nostiprinātas vai ir brīvi novietotas. Bieži lietots, runājot par maziem priekšmetiem, ko var pacelt, pārvietot, sakravāt vai sakārtot.
Piemēri lietojumā:
1. Bērnu istabā
"Pēc spēles bērniem jāsakrāj visas izkaisītās rotaļlietu lociņi."
(Šeit "lociņi" var būt mazas rotaļlietas, kubiņi, figūriņas utt.)
2. Darba vai mājas aprakstā
"Galda virsmā bija izkaisīti dažādi rakstāmlietu lociņi: zīmuļi, dzēšgumijas, saspraudes."
(Norāda uz maziem biroja priekšmetiem.)
3. Dzīvnieku kontekstā (sarunvalodā)
"Kaķis spēlējās ar pelēkām lociņām — tās bija papīra kamoliņi."
(Var apzīmēt mazus, ripinošus priekšmetus.)
Skaidrojums:
Vārds "lociņi" ir deminutīvs (mazinoša nozīme) no vārda "loki" (locīt, liekt) vai "loca" (kūlis, baļķis), bet mūsdienu lietojumā tas vairāk saistās ar ideju par "nelielu, brīvi pārvietojamu priekšmetu". Tas nereti lietots ar mazinoši-sirsnīgu nokrāsu (piemēram, runājot par bērnu lietiņām).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.