litofīts
"Litofīts" (no grieķu: lithos — "akmens" un phyton — "augs") ir augs, kas aug uz akmeņiem, klintīm vai akmeņainā augsnē, bieži vien bez auglīgas augsnes slāņa. Šie augi ir pielāgojušies sausiem, skarbiem apstākļiem, iegūstot barības vielas no akmeņu virsmas (piemēram, no ķīmiskiem procesiem, putekļiem vai organiskajām atliekām).
Galvenās īpašības:
- Spēj izturēt sausumu un temperatūras izmaiņas.
- Bieži veido ķēpas, spraugas vai poras, lai nostiprinātos.
- Daži spēj izšķīdināt akmeņus ar skābēm, lai iegūtu minerālvielas.
Piemēri:
1. Ķērpji (piemēram, Xanthoria parietina) — bieži aug uz akmeņiem, sienām.
2. Sūnas (dažas sugas, piemēram, Grimmia pulvinata) — veido spilvenveida audzes uz klintīm.
3. Daži ziedaugi:
- Saxifraga (akmeņlauzīte) — aug kalnu klinšu spraugās.
- Sedum (žubīte) — aug uz akmeņainām vietām, piemēram, jumtiem.
4. Orhidejas (dažas sugas, piemēram, Dendrobium speciosum) — aug uz klintīm tropu reģionos.
Litofīti ir svarīgi ekosistēmā, jo viņi veicina augsnes veidošanos un nodrošina dzīvotni citiem organismiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.