liellapains

"Liellapains" latviešu valodā ir sastāvēšanas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš ir liels un plats (ar lielām rokām, kājām, ķermeni). Tas bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, lai raksturotu neveiklu, smagu vai neizskatīgu cilvēku.

Piemēri:
1. Viņš bija tāds liellapains – durvis aiz sevis aizvērt nevarēja, nenokautu.
(Apraksta neveiklību fiziskā izmēra dēļ.)

2. Kāds liellapains vīrs sēdēja soliņā, aizņemot gandrīz visu vietu.
(Uzsvērts lielais ķermeņa izmērs.)

3. Nesauci viņu par liellapainu – tas nav pieklājīgi!
(Negatīvā konotācija – vārds var aizvainot.)

Sinonīmi: milzis, lelle, dzenis (sarunvalodā).
Antonīmi: smalks, graciozs, viegls.

Vārds cēlies no vārdiem "liels" un "lapa" (senajā nozīmē – "roka, plauksta"), tāpēc burtiski nozīmē "cilvēks ar lielām rokām/plauksnām".

Įrašas
Paaiškinimas	"Liellaps" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē lielu, spēcīgu un bieži bīstamu dzīvnieku — lāci. Īss skaidrojums: Tas ir saliktenis no vārdiem "liels" un "laps" (laps latviešu valodā ir lāča aizvietotājvārds, kas cēlies no lībiešu valodas). Vārds "liellaps" lietots folklorā, tautasdziesmās un literatūrā, lai apzīmētu lāci kā meža kungu vai simbolisku tēlu. Piemēri lietojumam: 1. Tautasdziesmās: "Aizgāju mežā liellapu slaktēt, Nācu atpakaļ ar lielu bēdu." 2. Dzejā/literatūrā (metaforiski): "Mežā klusi soļo liellaps — vecais sargs, kas zina visus noslēpumus." 3. Apgāstā nozīmē (par cilvēku): "Viņš ir kā liellaps — lēnīgs, bet ja vajag, spējīgs uz lielu spēku." Piezīme: Mūsdienās ikdienas valodā reti lietots, biežāk sastopams folklora kontekstā vai daiļliteratūrā, lai radītu tēlainību. Parastā runā lieto vārdu "lācis".
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.