"Lielība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē lepnumu, iedomību, uzpūtību — pārspīlētu pašapziņu vai uzskatu par savu pārākumu, kas bieži vien izpaužas augstprātīgā izturēšanās vai runā.
Piemēri:
1. Teikumā:
"Viņa lielība neļāva viņam atzīt savas kļūdas."
(Šeit "lielība" nozīmē iedomību, kas kavēja atzīt neveiksmi.)
2. Kontekstā:
"Pēc uzvaras turnīrā viņa lielība kļuva pamanāmāka — viņš vairs nesveicināja bijušos draugus."
(Rāda, ka panākumi pastiprināja augstprātību.)
Sinonīmi: iedomība, augstprātība, uzpūtība, tūšķība.
Antonīmi: pieticība, vienkāršība, pazemība.
Vēsturiska nianse:
Vēsturiski vārds "lielība" latviešu valodā varētu būt saistīts arī ar fizisku lielumu (piemēram, "kalna lielība"), bet mūsdienās šī nozīme ir reti lietota.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.