"Liekulis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš mīl melot, izdomājot un stāstot nepatiesības, bieži vien ar mērķi izlikties vai izkrāpt.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Netic viņam, viņš ir īsts liekulis – vakar stāstīja, ka ir bijis Āfrikā, bet pat nepārzina kontinenta karti."
2. Rakstā:
"Tēvs bērniem pastāstīja, ka mežā dzīvo burvis, bet māte smējās, ka viņš kļuvis par liekuli, lai bērnus aizbiedētu."
Sinonīmi: melis, māņotājs, blēdis (savādākā kontekstā).
Lietojums: Vārds bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, apzīmējot cilvēku, kurš sistemātiski rada nepatiesus stāstus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.