lētprātis
"Lētprātis" nozīme:
Cilvēks, kurš domā vai rīkojas vienkārši, naivi, bez dziļākas pārdomas; vieglprātīgs, ierasts arī lietot kā vājprātis vai tukšprātis. Vārds izsaka nepietiekamu saprātu, vieglu vai nepietiekamu domāšanu.
Piemēri lietojumā:
1. Sarunvalodā:
"Neklausi viņā — tas ir īsts lētprātis, tikai muļķības stāsta."
(Norāde uz cilvēku, kurš runā bez pārliecības vai zināšanām.)
2. Rakstveidā:
"Viņš uzskatīja savus pretiniekus par lētprāšiem, kas nespēj ieraudzīt patieso problēmu būtību."
(Lietots, lai apzīmētu iedomīgu vai virspusēju domāšanu.)
3. Dzejā/literatūrā (retāk):
"Ak, tu lētprāti, vai tad neredzi, ka tevi maldina?"
(Piemērs, kur vārds var būt lietots ar nožēlu vai ironiju.)
Sinonīmi: vieglprātis, tukšprātis, virspusīgs domātājs, vājprātis.
Antonīmi: gudrītis, gudrinieks, pārdomāts cilvēks.
Piezīme: Vārds "lētprātis" mūsdienās lietots reti, biežāk literāros vai stilizētos kontekstos, bet saglabājis skaidru negatīvu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.