legatārija
"Legatārija" ir sieviešu dzimtes forma no vārda "legatārs" (latviešu valodā reti lietots), kas nozīmē mantinieku vai personu, kas saņem mantojumu saskaņā ar testamentu. Tas ir sinonīms vārdam "mantiniece" (ja runa ir par sievieti).
Īsāk sakot:
Legatārija = sieviete, kura testamentā vai mantojuma sadalē ir norādīta kā mantas saņēmēja.
Piemēri:
1. Testamentā viņa bija norādīta kā vienīgā legatārija, tāpēc pēc vectēva nāves māja pārgāja viņas īpašumā.
2. Lai izvairītos no strīdiem, advokāts skaidri paskaidroja, ka katra legatārija saņems tieši to, kas viņai paredzēts testamentā.
Papildus informācija:
- Vārds cēlies no latīņu "legatarius" (persona, kurai kas atstāts testamentā).
- Latviešu valodā biežāk lieto "mantinieks" / "mantiniece" vai "testamenta izpildītājs" (ja runa ir par testamenta izpildītāju, nevis mantas saņēmēju).
- "Legāts" (arī no latīņu valodas) nozīmē konkrētu mantas daļu vai priekšmetu, kas atstāts testamentā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.