laupītāja
Laupītājs (sieviešu dzimtē: laupītāja) nozīmē:
Nozīme: Persona, kas nodarbojas ar laupīšanu – atņemšanu ar varu, zagšanu, izlaupīšanu (parasti lielos apmēros, bieži vien ar vardarbību vai draudiem). Tas var attiekties gan uz ierastiem noziedzniekiem (piemēram, bankas laupītājiem), gan vēsturiski – uz karotājiem, kas izlaupīja apdzīvotas vietas.
Īsumā: Tā ir persona, kas laupa (zog ar varu).
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
> "Viduslaikos vikingu laupītāji bieži uzbruka piekrastes ciemiem."
2. Mūsdienu noziedzība:
> "Bankas laupītāja īstenotā aplaupīšana pilsētā izraisīja lielu satraukumu."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
> "Tirdzniecības tīklu dēvē par vides laupītāju" (t.i., tas "izlaupa" dabas resursus).
Dzimšu atšķirība:
- Laupītājs (vīriešu dzimte)
- Laupītāja (sieviešu dzimte) – piemēram: "Viņa tika notiesāta kā slavena laupītāja."
Vārds bieži sastopams literatūrā, vēstures aprakstos un ziņās par noziedzīgiem nodarījumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.