"Lauciņš" ir diminutīvs (mazinošs, maiguma) vārds no "lauks", kas latviešu valodā nozīmē:
1. Neliels lauks – mazs tīrums, apgabals zemes, bieži vien dārziņš vai apstrādāta zemes gabaliņš.
2. Vieta, telpa (pārnestā nozīmē) – neliels, ierobežots laukums kādai darbībai vai parādībai.
Piemēri lietojumam:
1. Burtiskā nozīmē:
- "Aiz mājas ir mazs lauciņš, kur aug burkāni un redīsi."
- "Bērni skrēja pa zaļo lauciņu pie meža malas."
2. Pārnestā nozīmē:
- "Viņš atrada savu lauciņu mākslā." (t.i., atrada sev piemērotu jomu/veiksmīgu darbības lauku)
- "Šis ir mana pētniecības lauciņš." (šaura specializācijas joma)
Vārds nereti lietots arī poētiskos un maigos kontekstos, lai izteiktu sīkumu, vientulību vai cilvēcisku attieksmi pret vietu.
Piemēram: "Klusais lauciņš kalnu pakājē šķita kā paslēpta paradīze."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.