labdzimtīgs
"Labdzimtīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kas ir labi audzis, ar labām īpašībām, pieklājīgs, laipns un ar labu raksturu. Vārds bieži tiek lietots, lai aprakstītu kādu, kurš izceļas ar savu labestību, uzmanību pret citiem un augstiem morāles standartiem.
Piemēri:
1. Viens teikums:
"Viņš ir ļoti labdzimtīgs jaunietis — vienmēr palīdz vecākiem un uzklausa padomus."
2. Raksturojums:
"Mūsu jaunā kaimiņiene ir tik labdzimtīga — vienmēr sasveicinās ar smaidu, palīdz pārnest somas vai vienkārši uzdod siltus jautājumus."
3. Salīdzinājumā:
"Lai gan abi brāļi auga vienā ģimenē, tikai otrs bija tieši labdzimtīgs — viņam nekad nebija nepiedienīgu izteicienu vai rupju manieru."
Sinonīmi:
pieklājīgs, laipns, audzināts, labas uzvedības, sabiedrisks.
Antonīmi:
rupjš, nepieklājīgs, neaudzināts, nekultivēts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.